NAIVĀS MĀKSLAS MUZEJS

Naivais muzejs

Jaunumi
Vēsture
Misija
Fakti
Izstādes
Kas ir naivā māksla?
Informācija apmeklētājiem

Jaunumi

Vēsture

Žanis Bulavs "Zemes Māte - Latvija" 1989

Ideja par Latvijas Naivās mākslas muzeju radās 2000. gadā, kad NOASS ilggadējs draugs un atbalstītājs Einārs Priede kopā ar Juri Pigitu uzdāvināja kultūras un mākslas projektam NOASS Arnolda Skrastiņa darbu kolekciju. Šis dāvinājums deva iedvesmu pirmā ar naivismu saistītā projekta – „Naivais un primitīvais mākslā un literatūrā” – realizēšanai.

Minētais projekts guva lielu sabiedrības interesi un atsaucību, un pēc veiksmīgās izstādes NOASAM radās ideja, uz iegūto A.Skrastiņa darbu pamata, sākt veidot plašāku Naivās mākslas kolekciju, tās izveidei lielu ieguldījumu ir devis mākslas zinātnieks Aivars Leitis.

Pateicoties SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmuma” atbalstam 2006.gada rudenī Andrejsalā, bijušajā muitas noliktavas ēkā, tika izveidots Latvijas Naivās mākslas muzejs. Veiksmīgās sadarbības rezultātā 20. maijā, Muzeju nakts laikā, tas pirmo reizi vēra savas durvis apmeklētājiem. Muzeja atklāšana, kurā svinīgu uzrunu teica kultūras ministre Helēna Demakova, kļuva par vienu no vakara spilgtākajiem notikumiem.

2006.gada vasaras sezonā muzejs ar vairākām interesantām ekspozīcijām sevi veiksmīgi pieteica Rīgas iedzīvotājiem un viesiem un guva lielu sabiedrības atsaucību, tādēļ jau 2007.gada 6.jūnijā Latvijas Naivās mākslas muzejs saņēma muzeja akreditācijas apliecību (ar zīmīgo Nr. 99) un tika iekļauts Latvijas akreditēto muzeju sarakstā. Akreditācija ir piešķirta uz pieciem gadiem, tas ir, līdz 2012.gada 5.jūnijam.

Līdz šim muzeja krājums ir veidojies no dāvinājumiem un privātām kolekcijām, kas ir nodotas muzejam glabāšanā uz nenoteiktu laiku, bet daļa darbu ir iegūti pirkumu ceļā. Šobrīd pamata krājumā, kas ir iekļauts arī Latvijas nacionālajā krājumā, atrodas 179 naivās mākslas meistardarbi, bet palīg krājumā vairāk kā 900 darbu un fotoreprodukciju. Pastāvīgi notiek arī Muzeja krājuma papildināšana un tiek apzināti aizvien jauni un jauni naivās mākslas autori un to darbi.

Misija

Muzeja misija ir veidot Latvijas iedzīvotājiem un tās viesiem izpratni par naivās mākslas kultūrvēstures procesiem, parādīt to nozīmi un savdabību, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju pašapziņu un lepnumu par naivās mākslas mantojumu, kā arī ar oriģinālu darbu palīdzību iepazīstināt sabiedrību ar naivās mākslas unikālajām pamata vērtībām un būtiskākajām stila iezīmēm.

Muzejs vēlas iepazīstināt publiku arī ar naivā stila mākslinieku iedvesmas un inspirācijas avotiem, lai palīdzētu labāk izprast autoru vēlmi savas izjūtas izpaust mākslā. Tāpat muzejs vēlas arī apkopot plašu un daudzpusīgu naivās mākslas kolekciju, kā arī nākotnē izveidot muzeja filiāles -Daugavpilī, Valmierā un Liepājā, tādējādi padarot kolekciju pieejamu vēl plašākam sabiedrības lokam. "Eņģelis" Staņislavs Kozlovskis

Lai saglabātu nākamajām paaudzēm Latvijas naivās mākslas kultūrvēsturisko mantojumu un izmantotu to iedzīvotāju izglītošanas darbā, Latvijas Naivās mākslas muzejs savas darbības mērķi saskata naivās mākslas autoru darbu vākšanā no 18.gs. līdz mūsu dienām, to saglabāšanā, pētīšanā un popularizēšanā. Muzejs īpašu vērību pievērš mūsdienu Latvijas naivās mākslas gleznotāju, tēlnieku un citu nozaru darbu apzināšanai, saglabāšanai un pamata ekspozīcijas izveidošanai muzejā.

Pamatojoties uz savākto un izpētīto materiālu, muzejs veic plašu izglītojošo pasākumu kompleksu, ar īpašu vērību Latvijas naivās mākslas stila mākslinieku darbu popularizēšanā Latvijā un ārzemēs.

Fakti

2006.gada rudenī „Kultūras un mākslas projekts NOASS” valdes priekšsēdētājs Dzintars Zilgalvis un „Jaunrīgas attīstības uzņēmuma” valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš vienojas par muzeja izveidi Andrejsalā;

SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums” ir muzeja telpu īpašnieks un lielākais atbalstītājs;

2006.gada februārī Dzintars Zilgalvis uzaicina mākslas zinātniekus Aivaru Leiti un Inesi Baranovsku veidot pirmo muzeja ekspozīciju;

2006.gadā 30.oktobrī Kultūras un mākslas projekts NOASS nolemj dibināt struktūrvienību Latvijas Naivās mākslas muzejs un apstiprina Latvijas Naivās mākslas muzeja padomi sekojošā sastāvā: Aivars Leitis, Astrīda Rogule, Māra Ādiņa, Dzintars Zilgalvis, Valters Māziņš, Alise Tīfentāle, Arno Jundze, Māra Misiņa;

2006.gada 13.decembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu telpā „Arsenāls” tika atklāta izstāde „Naivā Latvija”, kuras ievērojamu daļu sastādīja mākslas darbi no Latvijas Naivās mākslas muzeja kolekcijas;

2007.gada 6.jūnijā izsniegta muzeju akreditācijas apliecība, derīga līdz 2012.gada 5.jūnijam;

Aivars Leitis tika iecelts par muzeja direktoru 2007.gada 1.februārī un darbojās līdz 2007.gada 12.decembrim;

Pašreiz muzeja pienākumus sabiedriskā kārtā izpilda Dzintars Zilgalvis un krājuma pārzine A.Vetrova;

Muzeja krājumā esošos darbus var aplūkot Nacionālā muzeja krājuma kopkatalogā.

Izstādes

Izstāde "Čigāna liktenis"

2006.gads I sezona

20.maijs – Muzeju nakts „MUZEO ZONE”, Latvijas Naivās mākslas muzeja atklāšana un pirmās ekspozīcijas ar pašu mākslinieku piedalīšanos;

26.jūlijs – 31.oktobris – Vija Vētra „Uzziedēšana”

2007.gads II sezona

2007.g. Modra Sapuna un Andra Biezbārža darbi piedalās izstādē Maskavā „Festnaive-07″

23.februāris – 15.aprīlim – Latvijas Naivās mākslas muzeja kolekcijas darbu izstāde Bolderājas mākslas un mūzikas skolā;

1.maijs – Latvijas Naivās mākslas muzeja sezonas un jaunas ekspozīcijas atklāšana

19.maijs – Muzeju nakts „MUSEUM FREAK PARTY”

6.jūnijs – Izsniegta apliecība par muzeja akreditāciju

25.jūlij – 30.septembris – Līna Dzērvāne „Dieva potenciāls”

17.augusts – 17.septembris – „Cilvēki un zvēri pilsētā”

25.augusts – Kultūras forums „Baltā nakts”

22.oktobris – sezonas slēgšana

2008.gads III sezona

17.maijs – Muzeju nakts “CAM MORGEN WIEDER!”, muzeja sezonas un jaunas ekspozīcijas atklāšana, kā arī 2 personālizstādes – Irīna Piļke „Čiža acīm” un Daina Kučere „Pilsoņi”

30.maijs – 29.jūnijs – „Par ostām, kuģiem un daudz ūdens”

18.jūlijs – 19.augusts – Ungāru naivistu gleznu izstāde „Čigāna liktenis”

19.augusts – sezonas slēgšana

2009.gads IV sezona

16.maijs – Muzeju nakts “Kur tad tu nu biji…”, muzeja sezonas atklāšana [1]

16.maijs – 30.septembris – Nikolaja Stūra 101 gada dienai veltīta personālizstāde [1] [2]

16.maijs – 19.jūlijs – Ņinas Abizovas personālizstāde „Ieriķi-Rīga-Jūrmala” [1] [2]

31.jūlijs – 29.augusts – Jāzepa Osmaņa personālizstāde “Par spīti visam” [1] [2]

15.septembris – 30.septembris – Taisijas Švecovas personālizstāde “Dvēseles skaistākās brāzmas” [1]

19.septembris – 30.septembris – Tautas tēlotājas mākslas biedrības “Cinobrs” plenēra darbi “Andrejsala” [1]

30.septembris – sezonas slēgšana

2010.gads V sezona

15.maijs – Muzeju nakts “Ekoloģija”, muzeja jubilejas sezonas atklāšana kopā ar mākslinieku apvienību “Mitjki” no Krievijas [1] [2]

15.maijs – 15.jūnijs – Radošās apvienības “Mitjki” izstāde “Pieturas pēc pieprasījuma” [1] [2]

15.maijs – 15.jūnijs – Filipa Šalajeva izstāde “Zvēru karalis” [1] [2] [3]

15.maijs – 30.septembris – darbi, kas pārstāvēs Latviju starptautiskajā festivālā “Festnaive-2010″ Maskavā [1]

Kas ir naivā māksla?

"Atdzimšana" 1994 Edgars Krīgers Pat šodien nav vienas noteiktas definīcijas, kas spētu precīzi un tieši raksturot šo terminu – Naivisms. To pielīdzina Art Brut (raupjā māksla) un Autsaideru mākslai, kā arī līdzības ir saskatāmas arī Primitīvismā un Tautas mākslā.

19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Naivā māksla kļuva par vienu no Modernās mākslas atzaru un ierindojās blakus tādiem mākslas jēdzieniem kā ekspresionisms, kubisms, abstrakcionisms, sirreālisms u.c., tā izveidojās kā alternatīva akadēmiskajai mākslai, kas tajā laikā stingro likumu, ideālu un standartu dēļ bija kļuvusi par traucēkli mākslas attīstībai.

"Lotes" Rahmails Jakrins

Par īstiem naivistiem uzskata tos māksliniekus, kuri nav ieguvuši speciālu mākslas izglītību tam paredzētajās skolās vai akadēmijās. Katrs mākslinieks savu talantu un prasmes attīsta patstāvīgi, bez profesionāļu palīdzības, tā ir brīva, neierobežota pašizpausme.

Naivās mākslas darbus var pazīt pēc to bērnišķīguma, vienkāršības, neprecīzām formām, nestandarta perspektīvām un proporcijām, spilgtām krāsām, darbos netiek ievēroti standarta kritēriji un mākslinieki tajos ieliek lielu daļu savu emociju un pārdzīvojumu. Bieži vien naivisti cenšas attēlot „īstos” māksliniekus veicot uzlabojumus pēc saviem ieskatiem, šādos darbos redzami katra naivista idejas par sabiedrībā populāriem mākslas darbiem un to autoriem, tie ir līdzīgi oriģināliem, bet mazliet dīvaināki un amizantāki par tiem.